IZTURĒT definīcija Latviešu valodā:

IZTURĒT

  • 1

    pārej Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu, nepatīkamu).

    • Izturēt aukstumu
    • Izturēt sāpes, bēdas
    • Tāds karstums ilgāk nav izturams

  • 2

    pārej. un nepārej Spēt paveikt (iesākto); spēt dzīvot, uzturēties (kādu laiku nelabvēlīgos apstākļos).

    • Izturēt darbā citiem līdzi
    • Izturēt līdz galam
    • Izturēt visu nakti bez miega

  • 3

    pārej Spēt pārvarēt (piem., grūtības), veikt (uzdevumu, parasti pārbaudē).

    • Izturēt saspringto cīņu
    • Izturēt grūto pārgājienu pāri kalniem
    • Izturēt eksāmenu
    • Izturēt konkursu

  • 4

    3. pers., pārej Nemainoties, nezaudējot savas īpašības, panest (kādu iedarbību, piem., par vielām, materiāliem).

    • Izturēt lielu spiedienu
    • Materiāls, kas iztur augstu temperatūru
    • Šis augs neiztur sausumu

  • 5

    3. pers., nepārej Būt lietojamam, derīgam (kādu laiku).

    • Skaidu jumts iztur desmit gadu

  • 6

    pārej Uzturēt (kādu laiku), apgādājot ar barību, telpām (mājdzīvniekus).

    • Izturēt pa ziemu piecas govis

  • 7

    Nogatavināt, turot kādos noteiktos apstākļos.

    • Vairākus gadus izturēts vīns
    • Nepietiekami izturēti ķieģeļi