IZTĪTIES definīcija Latviešu valodā:

IZTĪTIES

  • 1

    Izkļūt, izvirzīties (no tā, kurā bijis ietīts).

    • Bērns iztinies no segām
    • Dāvana iztinusies no iesaiņojuma

  • 2

    3. pers Tikt iztītam, parasti nemanot, negribot.

    • Dzijas kamols jau iztinies
    • Spole iztinusies