IZTIKT definīcija Latviešu valodā:

IZTIKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Dzīvot, pastāvēt (bez kā); pietikt (ar to, kas ir).

    • Zivis nevar iztikt bez ūdens
    • Iztikt bez citu palīdzības, padoma
    • Iztikt ar saviem līdzekļiem

  • 2

    Spēt pārtikt; izdzīvot; būt apmierinātam.

    • Iztikt ar mazumu
    • Iztikt ceļā ar līdzpaņemtajām sviestmaizēm
    • Ar tādu ēdienu var iztikt

  • 3

    novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Izkļūt (no kurienes).

    • Iztikt ar pūlēm no meža
    • Govis iztikušas no aploka