IZTEICĒJS definīcija Latviešu valodā:

IZTEICĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, kas izsaka, pauž (kāda domas, jūtas, intereses, vēlēšanos).

    • Tautas domu izteicējs

  • 2

    Gramatikā – teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (piem., darbību, stāvokli, īpašību).

    • Vienkāršais izteicējs, saliktais izteicējs, sastata izteicējs
    • Teikums ar vairākiem izteicējiem