IZSŪTĪT definīcija Latviešu valodā:

IZSŪTĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Likt iziet (no kurienes).

    • Izsūtīt bērnus no istabas

  • 2

    Nosūtīt (ko uz dažādām vietām, daudziem, visiem).

    • Izsūtīt pa pastu paziņojumus
    • Izsūtīt svētku apsveikumus
    • Izsūtīt pieprasītās preces

  • 3

    Aizsūtīt (kādā uzdevumā, norīkojumā).

    • Izsūtīt izlūkus
    • Izsūtīt viesiem pretim automašīnu

  • 4

    Piespiedu kārtā pārvietot (uz kurieni) un nometināt tur uz dzīvi; piespiedu kārtā likt atstāt (kādu teritoriju, vietu).

    Sk. arī izsūtāmais
    • Izsūtīt uz Sibīriju
    • Izsūtīt trimdā
    • Izsūtīt no pilsētas