IZSUST definīcija Latviešu valodā:

IZSUST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Iegūt (ādas) bojājumu, iekaisumu (pārmērīga mitruma, siltuma dēļ); bojāties, iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ) – par augiem.

    • Siltajos zābakos izsutušas kāju pirkstu starpas
    • Pārmērīgi tīstot bērnu, viņa āda izsūt
    • Rudzi zem sniega izsutuši

  • 2

    Sūtot kļūt gatavam, lietojamam (par ēdienu).

    • Gaļa cepeškrāsnī jau izsutusi

  • 3

    Karstumā un mitrumā kļūt lokanam, elastīgam.

    • Izsutusi bērzu zaru slota
    • Izsutušas klūgas