IZSTAROT definīcija Latviešu valodā:

IZSTAROT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt un izplatīt (ko) staru vai starojuma veidā.

    • Izstarot siltumu, izstarot gaismu
    • pārnesta nozīme Acis izstaro prieku, sirsnību