IZSPRUKT definīcija Latviešu valodā:

IZSPRUKT

nepārejošs darbības vārds

sarunvalodas vārds
  • 1

    sarunvalodas vārds Pēkšņi izkļūt, izbēgt (no kurienes); paglābties, izvairīties (no kā).

    • Izsprukt ārā
    • Putns izspruka no būra
    • Sivēns izsprucis no aizgalda
    • Izsprukt no vajātājiem
    • Izsprukt no pēriena
    • Izsprukt ar veselu ādu

  • 2

    sarunvalodas vārds 3. pers Neviļus, negribēti tikt izpaustam, izteiktam; pasprukt.

    • Izspruka smiekli
    • Neviļus izspruka jautājums

  • 3

    sarunvalodas vārds Pēkšņi izslīdēt, izšļukt.

    • Cirvis izspruka no rokas