IZŠŅAUKT definīcija Latviešu valodā:

IZŠŅAUKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Šņaucot iztīrīt (degunu, nāsis); šņaucot izpūst (no deguna).

    • Izšņaukt degunu
    • Izšņaukt degunā iekļuvušos putekļus