IZŠĶĪST definīcija Latviešu valodā:

IZŠĶĪST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Sadaloties pilnīgi sajaukties ar šķīdinātāju.

    • Sāls izšķīst ūdenī

  • 2

    Sadalīties gabalos, daļās; tikt izkliedētam (uz visām pusēm).

    • Izvalkātais audums izšķīda kā papīrs
    • Ūdens šļakatas izšķīda uz visām pusēm
    • pārnesta nozīme Bērnu bars izšķīda uz visām pusēm

  • 3

    Izjukt (piem., vāroties).

    • Kartupeļi vāroties pavisam izšķīduši