IZŠĶILTIES definīcija Latviešu valodā:

IZŠĶILTIES

  • 1

    Šķiļot pēkšņi rasties (par uguni, dzirkstelēm).

  • 2

    Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).

    • Izšķiļas pirmie pīlēni
    • Cālēni jau izšķīlušies