IZSKAŅA definīcija Latviešu valodā:

IZSKAŅA

sieviešu dzimte

  • 1

    Beigu daļa, nobeigums (piem., notikumam, skaņdarbam, daiļdarbam).

    • Svētku izskaņa
    • Koncerta izskaņa
    • Romāna, poēmas izskaņa
    • Luga beidzas ar optimistisku izskaņu

  • 2

    Gramatikā – vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.

    • Lietvārdi ar izskaņām «-nieks», «-niece»