IZSISTIES definīcija Latviešu valodā:

IZSISTIES

  • 1

    3. pers Tikt izsistam (nejauši, negribēti).

    • Logs vējā izsities

  • 2

    Ar kauju izkļūt (no kurienes, cauri kam).

    • Izsisties no ielenkuma
    • Izsisties cauri uzbrucēju rindām

  • 3

    3. pers Rasties (piem., par izsitumiem, pūtēm); būt tādam, kur ir izsitumi, pūtes (par ķermeni, tā daļām).

    • Uz kakla izsitās augonis
    • Izsitusies piere

  • 4

    sarunvalodas vārds Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (kādu stāvokli sabiedrībā), pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).

    • Izsisties dzīvē uz augšu
    • Kaut kā izsisties līdz pavasarim