IZSEKOT definīcija Latviešu valodā:

IZSEKOT

nepārejošs un pārejošs darbības vārds

  • 1

    Neatlaidīgi, sistemātiski novērot; sekojot (kādam), novērot, uzmanīt (to), izzināt (piem., viņa atrašanās vietu, darbības mērķus).

    • Izsekot kāda gaitas
    • Izsekot noziedznieku
    • Izsekot zvēru pa pēdām

  • 2

    Pakāpeniski, sistemātiski novērot (piem., procesu, norisi), lai (to) izpētītu; censties uztvert (kā saturu), lai (to) izprastu.

    • Izsekot parādības norisei
    • Izsekot amatniecības attīstībai
    • Uzmanīgi izsekot laikrakstu ziņām