IZŠAUTIES definīcija Latviešu valodā:

IZŠAUTIES

  • 1

    Pēkšņi parādīties (strauji izvirzoties ārā no kā); ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, cauri kam).

    • No mākoņiem izšaujas zibens
    • Pa degošās ēkas logiem izšaujas uguns
    • No paceres izšāvās līdaka
    • No šļūtenes izšāvās ūdens strūkla
    • Viņš kā bulta izšāvās no istabas
    • Izšauties cauri gaitenim
    • Zaķis izšāvās caur krūmiem
    • Liesmas izšāvās cauri jumtam
    • pārnesta nozīme Doma izšaujas caur smadzenēm

  • 2

    Ilgi un daudz šaut; šaut, cik vēlas.

    • Izšauties pīles Lubānas ezerā