IZRŪGT definīcija Latviešu valodā:

IZRŪGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Rūgstot sasniegt vēlamo gatavības pakāpi; uzrūgt.

    • Mīkla vēl nav izrūgusi

  • 2

    Slapjumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (par augsni, ceļiem pavasarī).

    • Zeme izrūgusi
    • Ceļi pavasarī izrūgst