IZRAUT definīcija Latviešu valodā:

IZRAUT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Raujot izdabūt, izvilkt (no kurienes); strauji izņemt, izvilkt.

    • Izraut naglu no dēļa
    • Izraut bojāto zobu
    • Izraut cukurbieti no zemes
    • Izraut saini no rokām
    • Izraut zobenu
    • pārnesta nozīme Vētra izrāvusi koku ar visām saknēm

  • 2

    Strauji, ar spēku radīt, izveidot (piem., robu, iedobumu).

    • Suns izrāvis svārkos robu
    • Mīnu izrautas bedres
    • Palu ūdens izrāva gravas

  • 3

    pārnesta nozīme Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi tiek pārtraukts (kāds stāvoklis, apstākļi u. tml.).

    • Izraut no miega
    • Izraut no sastinguma, nospiestības
    • Izraut no apkārtējās vides

  • 4

    sarunvalodas vārds Sameklēt, sadabūt.

    • Kur lai izrauj vajadzīgo grāmatu?