IZPUTĒT definīcija Latviešu valodā:

IZPUTĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Putot izvirzīties (no kurienes, kur); putot izplatīties.

    • No labības kaltes izput putekļu mākonis
    • Pūpēža sporas izput gaisā

  • 2

    3. pers Iet zudumā, iet bojā, iznīkt.

    • Bagātība izputējusi
    • Sējumi pa ziemu izputējuši

  • 3

    Kļūt nabagam, zaudējot īpašumu.

    • Izputējis saimnieks