IZPLŪKT definīcija Latviešu valodā:

IZPLŪKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Plūcot izraut, atdalīt; plūcot padarīt retāku.

    • Izplūkt nezāles no dobēm
    • Izplūkt uzacis
    • Vanags izplūcis vistai spalvas
    • Zīlējot izplūkt puķei ziedlapiņas