IZNIEKOT definīcija Latviešu valodā:
IZNIEKOT
pārejošs darbības vārds-oju, -o
- 1
Nie-kojoties, rotaļājoties iztērēt, arī sabojāt.
- Bērns iznieko ēdienu
- 2
Nemākulīgi, arī nevīžīgi strādājot, sabojāt.
- Neprasmīga šuvēja iznieko audumu
- Izniekot produktus
- Slikts meistars tikai materiālus izniekos
- 3
Nelietderīgi iztērēt, izlietot.
- Izniekot naudu par saldumiem
- Izniekot visu peļņu