IZMOCĪT definīcija Latviešu valodā:

IZMOCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Mokot, darot fiziskas sāpes, būt par cēloni, ka (kāds) ilgāku laiku cieš, zaudē spēkus; pārmērīgi nogurdināt.

    • Slimniece operācijā pavisam izmocīta
    • Izmocīt smagā darbā

  • 2

    sarunvalodas vārds Ar lielu piepūli izēst, izdzert (ko); ar lielu piepūli izteikt, izpaust.

    • Izmocīt zupas šķīvi
    • Izmocīt dažus vārdus pār lūpām
    • Izmocīt vārgu smaidu