IZMANĪTIES definīcija Latviešu valodā:

IZMANĪTIES

-os, -ies, -ās, -ījos

  • 1

    Veikli un nemanāmi, slepus iziet, izkļūt (no kurienes, kur); izlavīties.

    • Klusām izmanīties no mājas
    • Izmanīties no istabas pagalmā