IZLŪKS definīcija Latviešu valodā:
IZLŪKS
vīriešu dzimte
- 1
Karavīrs, kas izlūko (1); izlūkdienesta darbinieks.
- 2
Cilvēks, kas izlūko (2).
- Zvejas vietu izlūks
- Zemes dzīļu izlūki
- 3
Iekārta, aparāts, kas izlūko (piem., kādus apstākļus).
- Kosmosa izlūks
- Automātiskais izlūks