IZLŪKS definīcija Latviešu valodā:

IZLŪKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Karavīrs, kas izlūko (1); izlūkdienesta darbinieks.

  • 2

    Cilvēks, kas izlūko (2).

    • Zvejas vietu izlūks
    • Zemes dzīļu izlūki

  • 3

    Iekārta, aparāts, kas izlūko (piem., kādus apstākļus).

    • Kosmosa izlūks
    • Automātiskais izlūks