IZLŪKOT definīcija Latviešu valodā:

IZLŪKOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ievākt ziņas (piem., par pretinieku un tā darbības apvidu).

    • Izlūkot pretinieka nometni, ierakumus

  • 2

    Izpētīt (piem., kādus apstākļus).

    • Izlūkot apakšzemes eju
    • Izlūkot taigas biezokņus
    • Izlūkot zvejas vietas ar helikopteru