IZLOCĪTIES definīcija Latviešu valodā:

IZLOCĪTIES

  • 1

    Lokoties atbrīvoties, izkļūt (no kā).

    • Zutis izlokās no makšķernieka rokām

  • 2

    Vairākkārt locīties, veidojot līkumus.

    • Izlokās kā čūska
    • Pātaga izlocījās gaisā

  • 3

    3. pers Būt līkumainam, stiepties līkumiem (piem., par ceļu, upi).

    • Upe izlokās caur krūmu puduriem
    • Taciņa izlokās no meža klajumā

  • 4

    Daudz un ilgi locīties; locīties, cik vēlas.

    • Dabūt izlocīties treniņā

  • 5

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Izvairīties (piem., no pienākuma, darba).

    • Izlocīties no tiešas atbildes
    • Viņš vienmēr prot izlocīties no atbildības