IZLOBĪT definīcija Latviešu valodā:
IZLOBĪT
pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju
- 1
Lobot atdalīt un izņemt (piem., graudus, kodolus); iztukšot (čaumalas, pākstis).
- Izlobīt zirņus, pupas
- Izlobīt riekstus no čaumalām
- Neizlobītas zirņu pākstis
- 2
pārnesta nozīme Izsecināt, uztvert (domu, jēgu) kādā tekstā.
- Nevar izlobīt stāsta galveno domu