IZLOBĪT definīcija Latviešu valodā:

IZLOBĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Lobot atdalīt un izņemt (piem., graudus, kodolus); iztukšot (čaumalas, pākstis).

    • Izlobīt zirņus, pupas
    • Izlobīt riekstus no čaumalām
    • Neizlobītas zirņu pākstis

  • 2

    pārnesta nozīme Izsecināt, uztvert (domu, jēgu) kādā tekstā.

    • Nevar izlobīt stāsta galveno domu