IZLAIZĪT definīcija Latviešu valodā:

IZLAIZĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a

  • 1

    Laizot pilnīgi izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku); laizot iztīrīt.

    • Bļoda tukša kā izlaizīta
    • Kucēns izlaiza putras šķīvi
    • Izlaizīt medu no karotes
    • Suns izlaiza brūci