IZKRIST definīcija Latviešu valodā:

IZKRIST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Krītot izvirzīties (no kurienes, cauri kam); krītot nokļūt (kur).

    • Izkrist no ratiem
    • Krūze izkrīt no rokām zemē
    • Cimds izkritis uz ceļa

  • 2

    Pakāpeniski aiziet bojā, nebūt saistītam vairs ar ķermeni (piem., par matiem).

    • Slimības laikā stipri izkrituši mati
    • Sāk izkrist zobi

  • 3

    sarunvalodas vārds Neiekļauties (ritmā, grafikā), parasti novēlojot.

    • Izkrist no ritma dejojot

  • 4

    sarunvalodas vārds Piedzīvot neveiksmi.

    • Gribēja tikt amatā, bet izkrita cauri
    • Izkrist eksāmenā