IZKNĀBĀT definīcija Latviešu valodā:

IZKNĀBĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Knābājot iztukšot; knābājot izlasīt, izēst (daudz, visu).

    • Cāļi izknābājuši biezpiena trauciņu tukšu
    • Vistas izknābājušas visus graudus no vārpām

  • 2

    Knābājot sabojāt; knābājot izveidot (caurumu).

    • Putnu izknābāts ābols
    • Pīlēni izknābājuši caurumu maizes rikā