IZKLĪDINĀT definīcija Latviešu valodā:

IZKLĪDINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, ka izklīst.

    • Izklīdināt pūli
    • Izklīdināt dauzoņas

  • 2

    Izkliedēt (1), izdzenāt.

    • Vējš izklīdina miglu
    • Izklīdināt dūmus

  • 3

    pārnesta nozīme Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izgaist, izzūd; izkliedēt (3).

    • Izklīdināt drūmās domas
    • Izklīdināt raizes, bailes, neziņu, šaubas