IZKLAIDĒT definīcija Latviešu valodā:

IZKLAIDĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Atpūtināt, ar patīkamu nodarbību vai patīkamām runām novēršot domas no kā apnicīga, nepatīkama; novērst (kāda uzmanību) no intensīva garīga darba.

    • Izklaidēt draugu ar anekdoti
    • Izklaidēt bērnu ar dziesmu
    • Pastaiga viņu patīkami izklaidēja

  • 2

    Panākt, būt par cēloni, ka izklīst, izdzenāt; izkliedēt.

    • Izklaidēt dūmus, putekļus
    • pārnesta nozīme Izklaidēt drūmās domas