IZĶERT definīcija Latviešu valodā:

IZĶERT

pārejošs darbības vārds-ķeru, -ķer, -ķēru

  • 1

    Ķerot sagūstīt, iznīcināt (daudzus, visus).

    • Kaķis izķēris visas peles
    • Izķert žurkas ar slazdiem

  • 2

    Strauji satvert un izņemt, izraut.

    • Izķert grāmatu meitenei no rokām

  • 3

    pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Ātri, īsā laikā izpirkt.

    • Pircēji preces izķēra stundas laikā