IZKĀRPĪT definīcija Latviešu valodā:

IZKĀRPĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a

  • 1

    Kārpot izraust, izdabūt (ko no kurienes); kārpot izjaukt, izpostīt.

    • Izkārpīt ceptos kartupeļus no pelniem
    • Meža dzīvnieki barību izkārpa no sniega apakšas
    • Suns izkārpījis peļu midzeni
    • Vistas izkārpījušas dobes

  • 2

    Kārpot izveidot.

    • Izkārpīt smiltīs bedri