IZKĀMĒT definīcija Latviešu valodā:

IZKĀMĒT

nepārejošs darbības vārds-ēju, -ē, izkāmējis

  • 1

    Ļoti novājēt; arī stipri izsalkt, izbadēties.

    • Garš, izkāmējis vīrs
    • Izkāmējis augums
    • Govis gluži izkāmējušas