IZJUKT definīcija Latviešu valodā:

IZJUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.

    • Mati vējā izjukuši
    • Dzērvju kāsis izjūk
    • Ierinda izjukusi

  • 2

    Jūkot sadalīties; izirt, izšķīst.

    • Zābaki lietū izjuka
    • Kartupeļi vāroties izjukuši

  • 3

    Neizdoties, nenotikt; beigt pastāvēt.

    • Nodoms izjūk
    • Izjukusi pastaiga
    • Balle izjūk
    • Izjukusi organizācija
    • Ģimene izjuka