IZJAUKT definīcija Latviešu valodā:

IZJAUKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Jaucot izkliedēt; sajaukt.

    • Izjaukt siena gubu
    • Izjaukt ugunskuru
    • Izjaukt veco sētu
    • Vējš izjauc matus

  • 2

    Sadalīt pa sastāvdaļām.

    • Izjaukt velosipēdu
    • Izjaukt motoru, pulksteni

  • 3

    pārnesta nozīme Neļaut realizēties; panākt, ka nenotiek; arī sabojāt (pasākumu), pārtraukt, iztraucēt (kā norisi).

    • Izjaukt kāzas
    • Izjaukt spēli, nodarbības
    • Izjaukt rotaļu, sarunu
    • Lietus izjauca pastaigu