IZGULĒT definīcija Latviešu valodā:

IZGULĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Guļot pavadīt, pārlaist (nakti); pārgulēt.

    • Izgulēt nakti pie drauga

  • 2

    Gulēt, kamēr pāriet (piem., miegs, nelabums, slimība).

    • Izgulēt miegu
    • Izgulēt gripu
    • Neizgulēta slimība

  • 3

    Ilgāku laiku guļot (uz kā), nolietot, izbojāt.

    • Izgulēts dīvāns
    • pārnesta nozīme Sniegs izgulējis labību

  • 4

    Ilgi guļot vienā un tajā pašā stāvoklī, radīt izgulējumu.

    • Izgulēt muguru