IZGRAUZT definīcija Latviešu valodā:

IZGRAUZT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Graužot radīt, izveidot (robu, caurumu); graužot sabojāt.

    • Izgrauzt maizes kukulim robu
    • Peles apcirknī izgrauzušas alas
    • Grīda žurku izgrauzta
    • Tārpu izgrauzts ābols

  • 2

    pārnesta nozīme 3. pers Plūstot, viļņojoties garām, izskalot.

    • Palu ūdeņi izgrauzuši dziļu gravu
    • Upe pamazām izgrauž krastus