IZDZĪT definīcija Latviešu valodā:

IZDZĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, cauri kam), arī panākt, ka nokļūst (kur).

    • Izdzīt vistas no sakņu dārza
    • Suns izdzen zaķi no meža
    • Izdzīt ganāmpulku cauri mežam
    • Izdzīt lopus ganībās

  • 2

    Piespiest atstāt (kādu vietu, telpu).

    • Izdzīt kādu no mājām

  • 3

    Sitot, dzenot izdabūt (kam cauri).

    • Izdzīt naglu cauri dēlim

  • 4

    Stumjot, grūžot izdabūt ārā (no kurienes, kur).

    • Izdzīt ķerru no šķūņa
    • Izdzīt velosipēdu pagalmā
    • pārnesta nozīme Vējš izdzen laivu no niedrāja jūrā

  • 5

    3. pers Attīstoties, augot izveidot (asnus, dzinumus).

    • Koks izdzen atvases
    • Kartupeļi siltumā izdzinuši asnus

  • 6

    3. pers Panākt, ka paātrināti izaug, attīstās (augi).

    • Izdzīt agros dārzeņus ar labu mēslojumu
    • Izdzīt puķes ziedos

  • 7

    Izart (vagu); izcirst (stigu).

    • Izdzīt vagu
    • Izdzīt stigu mežā

  • 8

    Izskaust, likvidēt (lietojot krasus līdzekļus).

    • Izdzīt cērmes
    • Izdzīt slimību
    • Izdzīt bērnam niķus ar žagaru

  • 9

    Nežēlīgi izkalpināt, izstrādināt.

    • Izdzīt gājējus, kalpus
    • Izdzīt kā darba zirgu

  • 10

    Izskūt.

    • Izdzīt matus
    • Izdzīt uzacis