IZDURT definīcija Latviešu valodā:

IZDURT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Durot (ar ko), sabojāt, iznīcināt.

  • 2

    Durot izvirzīt (ko kam cauri).

    • Izdurt adatu cauri kamolam
    • Izdurt iesmu cauri gaļas šķēlei

  • 3

    Durot izveidot (robu, caurumu).

    • Izdurt caurumu papīra lapā

  • 4

    Durot iznīcināt, nogalināt (daudzus, visus).

    • Izdurt ar žebērkli upē visas zivis
    • Izdurt usnes, pienenes tīrumā