IZDĪGT definīcija Latviešu valodā:

IZDĪGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Izdzīt asnus; dīgstot izvirzīties no sēklas (par asniem); arī augot izvirzīties no zemes.

    • Sēklas izdīgušas
    • Kartupeļiem izdīguši gari asni
    • Piesaulē jau izdīgusi zāle

  • 2

    Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).

    • Zēnam jau ūsas izdīgušas
    • Bullēnam izdīguši radziņi