IZDARĪT definīcija Latviešu valodā:

IZDARĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Darot, strādājot (kādu darbu), paveikt, izpildīt (līdz galam); padarīt.

    • Izdarīt visus darbus
    • Izdarīt kādam pa prātam
    • Es to nespēju izdarīt

  • 2

    Veicot kādu darbību, gūt rezultātu.

    • Izdarīt eksperimentu, novērojumus
    • Izdarīt pakalpojumu

  • 3

    Ar savu darbību izraisīt (ko) sliktu, nepatīkamu.

    • Izdarīt kļūdu, noziegumu
    • Viņš neko ļaunu nevar nevienam izdarīt

  • 4

    Pagatavot (raudzētu dzērienu).

    • Izdarīt miestiņu