IZDALĪT definīcija Latviešu valodā:

IZDALĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Sadalīt; panākt, ka rodas atsevišķas daļas no (kā) vesela.

    • Izdalīt summu trijās vienādās daļās
    • Izdalīt skaitli ar simtu
    • Izdalīt torti četrās daļās

  • 2

    Dalot kādu daudzumu, iedot (vairākiem, daudziem); izsniegt.

    • Izdalīt vienādas devas visiem klātesošajiem
    • Izdalīt skolēniem liecības
    • Izdalīt dāvanas

  • 3

    Radīt un izvadīt no organisma (piem., fizioloģiskajos, ķīmiskajos procesos).

    • Pastiprināti izdalīt sviedrus
    • Priede ievainojuma vietā izdala sveķus
    • Izdalīt siltuma enerģiju
    • Izdalīt ogļskābo gāzi