IZDABŪT definīcija Latviešu valodā:

IZDABŪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar pūlēm izvirzīt, piem., izvilkt, izbīdīt (ārā no kurienes, cauri kam).

    • Izdabūt klavieres no istabas priekšnamā
    • Izdabūt saini cauri spraugai sētā

  • 2

    Ar grūtībām panākt, ka iziet, atstāj (kādu telpu).

    • Izdabūt ārā no istabas nelūgtos viesus
    • Izdabūt ķildīgo kaimiņu no mājas

  • 3

    Ar pūlēm izrunāt, izteikt; arī ar neatlaidību panākt, ka (kāds ko) izsaka, izpauž.

    • Viņš nevar izdabūt vārdu pār lūpām
    • No viņa par notikušo nevar izdabūt ne vārda

  • 4

    Ar grūtībām saņemt, iegūt.

    • Izdabūt atļauju braucienam

  • 5

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme kopā ar vārdu «cauri» Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.

    • Izdabūt balsošanā cauri savu projektu
    • Izdabūt cauri savu ierosinājumu