IZCELT definīcija Latviešu valodā:

IZCELT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ceļot izņemt, izdabūt (no kurienes).

    • Izcelt bērnu no ratiņiem
    • Izcelt durvis no virām
    • Izcelt stādu no zemes ar visām saknēm

  • 2

    Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļiem).

    • Izcelt krastā kuģa ļaudis
    • Izcelt desantu

  • 3

    pārnesta nozīme Izvirzīt, padarīt spilgtāku, redzamāku; uzsvērt.

    • Izcelt gleznā galveno
    • Izcelt darbinieka labās īpašības
    • Censties sevi izcelt
    • Izcelt vārdu salikumā

  • 4

    Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku), tā ka (tas) sāk skriet, lidot.

    • Suns izceļ zaķi