IZČĀKSTĒT definīcija Latviešu valodā:

IZČĀKSTĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt irdenam, porainam, zaudēt blīvumu (piem., kūstot, rūgstot).

    • Sniegs saulē izčākst
    • Mīkla rūgstot izčākstējusi