IZBURBĒT definīcija Latviešu valodā:

IZBURBĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt irdenam, porainam; izčākstēt.

    • Ledus pavasara saulē izburbējis

  • 2

    Satrupēt, satrunēt.

    • Palodas jau vecas, izburbējušas
    • Celms sāk izburbēt