IZBRŪVĒT definīcija Latviešu valodā:

IZBRŪVĒT

pārejošs darbības vārds

sarunvalodas vārds
  • 1

    sarunvalodas vārds Brūvējot pagatavot (raudzētu dzērienu); izdarīt (4).

    • Izbrūvēt vīnu
    • Saimnieks izbrūvējis alu