IZBRĪNĪTIES definīcija Latviešu valodā:

IZBRĪNĪTIES

-os, -ies, -ās, -ījos

  • 1

    Sākt ļoti brīnīties; īsu brīdi ļoti brīnīties.

    • Izbrīnīties par dīvaino skatu
    • Zēns paliek izbrīnījies stāvam