IZBRĀĶĒT definīcija Latviešu valodā:

IZBRĀĶĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārbaudot, šķirojot atzīt par nederīgu.

    • Izbrāķēt vairākus apavu pārus

  • 2

    sarunvalodas vārds Noniecināt, neatzīt par pietiekami labu.

    • Suns izbrāķē ēdienu